Bērnu vajadzību un mūsu iespēju samērošana

19. Jūnijs, 2017
Ievietoja: Dace Blaževiča

Projekts

15. jūnijā Liepājā, Latviešu biedrības namā notika konference “Bērnu vajadzības un mūsu iespējas”. Notikumu organizēja nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra” un Kurzemes reģiona audžuģimeņu biedrība “Estere” sadarbībā ar Šveices fondu Oak2. bilde. Pasākuma galvenais mērķis – ģimeniskas vides nodrošinājums bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem.
Pēdējos mēnešos aktualizētie problēmgadījumi bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēs bija papildus motīvs jau iepriekš publiski izskanējušiem uzstādījumiem – nodrošināt maksimāli ģimenisku vidi bērniem, kuriem noteiktu apstākļu dēļ tā ir liegta vai ierobežota.
Lielākais vairums iesaistīto institūciju vismaz vārdos atbalsta bērnu vajadzību pilnvērtīgāku un harmonisku piepildījumu deinstitucionalizācijas (DI) procesa attīstību. Tomēr traucē dažāda būtības izpratne un normatīvo aktu darbības formāls interpretējums. Konference deva iespēju citādāk paraudzīties uz darbības lauku un tā elementiem kā arī samērot audžuģimeņu, aizbildņu un adotētāju atbalsta kustības sasniegto un problēmas dažādos reģionos.
Lielāko interesi notikums raisīja nozari pārraugošo struktūru darbiniekos. Piedalījās bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieki no 16 reģiona novadiem, kas vērtējams kā labs sasniegums. Tiesa, nebija neviena no pašvaldību lēmējinstitūciju augstākās vadības, ko skaidrot ar tikko notikušajām vēlēšanām var tikai daļēji. Gandrīz puse konferences dalībnieku pārstāvēja audžuģimenes. Kopumā pasākumu apmeklēja aptuveni 80 cilvēku.
Latvijas Universitātes profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa savā referātā pievērsās klišeju un dažādās izpratnes bremzējošiem faktoriem administratīvo institūciju darbā kā arī šauri definētiem morālās un fiziskās vardarbības jēdzieniem kā rezultātā gaidītais rezultāts un problēmu risinājumi nevar tikt sasniegti. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Kurzemes referente Iveta Arāja norādīja uz bērnu tiesību ievērošanas samērojumiem ar pašvaldību iespējām un arī izpratni.
Profesionālo audžuģimeņu asociācijas “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne iepazīstināja DI procesa pētījuma rezultātiem pašu audžuģimeņu vērtējumā, norādot uz vairākām iestrādēm, kuras atrodas tikai attīstības sākuma posmā. Tika prezentēta Rīgas pieredze audžuģimeņu atbalsta sistēmas veidošanā, ko prezentēja atbalsta centra “Dūja” vadītāja Gundega Filatova. To, ka DI procesu nevar producēt kā universālu brīnumnūjiņu, akcentēja Jelgavas centra “Elizabete” pārstāves, norādot uz atzīstamu institucionālās aprūpes izmantošanu.
Mājīgumu un neformālu sasaisti konferences ritumā ievija dziedošā Seržānu audžuģimene kā arī Liepājas un Brocēnu audžuģimeņu bērni.
Konstatējums, ka dalībnieku dominējošais vairākums uzmanīgi sekoja ziņojumiem un dalījās savā pieredzē, apliecina organizētā notikuma vajadzību un arī tālāk attīstāmu pieredzes apmaiņas un problēmu risinājumu platformas nepieciešamību. Tālāk attīstāma arī pašvaldību ieinteresētības un izpratnes stiprināšana godīgā un profesionālā sarunu formātā.

Materiālu sagatavoja
Dzintris Kolāts,
nodibinājuma “Sociālo paklpojumu aģentūra” sabiedrisko attiecību konsultants