Radošo iniciatīvu centrs

Aktivitātes uzsākusi jauna Saskarsmes veicināšanas programmas DARI pusaudžu grupa

IMG_0104

IMG_0123

IMG_0125
No 2017. gada 23. oktobra ir uzsākušās Saskarsmes veicināšanas programmas DARI aktivitātes. 15 pusaudžiem būs iespēja pārbaudīt savas spējas un iespējas 8 mēnešu programmā. Pusaudži, kas pagājušā gadā piedalījās DARI aktivitātēs, ir izveidojuši pusaudžu atbalsta grupu, kā arī ir uzsākuši darboties DARI Līderskolā.

Ziemas treniņš Saskarsmes veicināšanas programmas DARI ietvaros

IMG_3132
Pusaudžu saskarsmes veicināšanas programmas “DARI” ziemas nometne Skultes muižā no 05.-07.01. ir izdzīvota. Ir pieredzēts skarbs rūdījums pārvarot grūtības un dabas izaicinājumus dodoties pārgājienā tumsas aizsegā. Iegūta skaidrāks redzējums par mērķiem, kurp katrs jaunietis dodas. Izjustas krāšņas emocijas, iepazīti fiziski un emocionāli izaicinājumi. Ir bijušas trīs piepildītas dienas gan jauniešiem, gan darbiniekiem.

IMG_0432IMG_0417IMG_3104IMG_0387IMG_0431IMG_2983IMG_3114

Projekta " PROTI un DARI" uzsākšana

Group of people on peak mountain
No 03. oktobra Nodibinājums ” Sociālo pakalpojumu aģentūra” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību īsteno projektu „ PROTI un DARI” . Projekta “PROTI un DARI!” mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
Projekta mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Resiliences jeb Dzīvesspēka pieeja

134343322
Kopienas jauniešu radošā centra darbībā tiek īstenota dzīvesspēka (angl.-dzīvesspēks) pieeja. Šī pieeja ir radusies balstoties uz pētījumiem par to, kā cilvēki tiek galā ar traumatiskiem pārdzīvojumiem. Tā rāda, ka traumu pārdzīvošana ir individuāla un ir atkarīga no cilvēka attiecībām ar citiem, no ģimenes atbalsta, sabiedrības atbalsta sistēmas u.c. Vienlaicīgi šie pētījumi rāda, ka cilvēki pēc traumām visbiežāk ar sevi tomēr tiek galā. Taču ir arī cilvēki, kuri visu savu dzīvi nēsā pārdzīvoto traumu rētas un nespēj turpināt dzīvot uz priekšu, kas maldīgi veido gana izplatītu profesionālu apgalvojumu, ka vardarbības upuris bērnībā ir viens problemātisks pieaugušais, vai nu kā varmāka vai no jauna upuris, tomēr drīzāk jau cilvēks, kuram ir nepieciešama palīdzība. Ir pētījumi, kas rāda, ka vairāk kā divas trešdaļas no varmākām, noziedzniekiem, bērnībā ir bijuši vardarbības upuri un cietuši vienā vai citādā veidā, bet ir pētījumi, kas savukārt rāda, ka pieci no sešiem (Felitti et al.,1998, Browne, Hamilton-Giachritsis & Vettor, 2007, Falshaw, Browne, 1997, 2002) vardarbības upuriem bērnībā nekļūst par varmākām pieaugušo dzīves laikā.
Dzīvesspēka teorija ir samērā jauna teorija, kas pēdējās desmitgades laikā „iedvesmo un vada” palīdzības sniegšanas procesu bērniem un jauniešiem visā pasaulē. Profesionālajā plānā notiek diskusija par to, kas tad ir dzīvesspēks un no kā tas ir atkarīgs, t.i., kādi ir dzīvesspēka faktori. Visplašākais jēdziena dzīvesspēks skaidrojums ir sekojošs – „pozitīva adaptācija ekstrēmi grūtos apstākļos, pēc traumas pārvarēšanas, kas „vienlaikus veicina adaptācijas spēju pieaugumu” (Rutter1985; Garmezy1985; Masten and Coatsworth1998).
Resiliences pieeja uzlūko cilvēku kā vienotu veselumu, tajā:
 Personība ir definēta kā unikāla – personības iezīmes, talants un iespējas ir pievienotas, lai radītu spēku;
 Konsultēšana ir centrēta uz iespējām, un nevis uz problem;
 Personīgais stāsts ir unikāls, tas ļauj iepazīt cilvēku;
 Traumatisms bērnībā ir prognozējams. Tas var pavājināt vai stiprināt cilvēku.
Dzīvesspēka resurss ir visiem neatkarīgi no traumas dziļuma. Mūsu uzdevums to aktivizēt saprotot, ka „trauma neesmu es pats, bet tas, ko es esmu pieredzējis. Pieredze dara mani bagātāku, tā ir iespēja man palīdzēt otram».

Dzīvesspēka pieejas būtība
Ko nozīmē dzīvesspēka pieeja, pieeja ar dzīvesspēku? Vai tā ir kāda jauna skola par saprašanu un intervenci, jauna darba metodoloģija vai kas cits?
1.Dzīvesspēka pieeja ir drīzāk uzstādījums/ticība, attiecības, saprašana.
Šī pieeja sastāv no uzstādījumu, attiecību, vērtību kompleksa, kuras centrā ir koncepcija, ka cilvēku spējas, to kapacitāte tikt galā ir lielāka, nekā mēs domājam, un palīdzēšanas uzdevums ir palīdzēt cilvēkam mobilizēt savus resursus un tikt pašam galā ar problēmu. Citiem vārdiem sakot, palīdzot, mēs pamatā neinteresējamies par problēmu, bet par resursiem, un stiprajām cilvēka pusēm..
Dzīvesspēks atļauj skatīties un attiekties pret cilvēku, kas ir pārdzīvojis smagu dzīves negadījumu, kā pret personību, kā pret cilvēcisku būtni, bet nevis upuri. Nepieciešamība atbalstīt dzīvesspēku cilvēkā, t.i., viņa pilno kapacitāti traumas pārvarēšanā, mūs liek viņu uztvert kā subjektu, kas veido savas attiecības ar citiem, bet nevis kā cilvēku ar problēmām, varmācības upuri, kas bieži notiek palīdzošo profesiju praksē.
2.Eklektiskā pieeja
Svarīgi ir atzīmēt, ka dzīvesspēka pieeja kā ideju un zināšanu sistēma, kas orientēta uz intervenci, pamatojas uz pētījumiem un zināšanām no dažādām teorētiskām skolām un novirzieniem, kas to veido par eklektisku pieeju, kas „aizņemās” un „ sintezē” resursus no visām cilvēku zināšanām. Tas atver telpu diskusijām un meklē atbildes no dažādiem uzskatu viedokļiem, pieņemot, ka cilvēciskā būtne un viņa attiecības ar pasauli ir sarežģīta matērija, pēc definīcjas, ļoti iespējams, līdz galam neizpētīta.
Intervences plānā eklektika izpaužas pašā dzīvesspēka terapijas saprašanā, un tā ir speciālistu komandas darba saprašana un sistēmiska pieeja, kas atbalsta visu ģimeni, un kas pieskarās sociālajiem, psiho-sociālajiem un psiho-terapeitiskiem aspektiem.
3. Jauna saprašana par cilvēka stiprajām pusēm
Jaunā saprašana par cilvēka stiprajām pusēm un to mobilizēšanu ir tajā, ka tai jāpalīdz cilvēkam pašam tās atklāt. Ar šo pieeju darba princips ar stiprajām pusēm atrod jēgu saprašanā, ka šīs stiprās puses ir individuālas, ka mēs nerunājam par stipro un vājo pretstatu, bet spēju katru pusi redzēt kā stipru. Dzīvesspēka speciālisti pievēršās problēmas izskatīšanai kā iespējai, atrisinājuma meklēšanai, izmantojot pašu problēmu, pat vēl vairāk, – viņi to izskata kā spēka avotu. Strādājot ar cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši nopietnus pārbaudījumus, interese tiek vērsta tieši uz to, kādā veidā, ar kādu kapacitāti un kadām spējām ir pārvarēti pārbaudījumi, un nevis uz pašu pārbaudījumu.
4. Dzīvesspēka pieeja ir darbības, intervences pieeja. Tieši cenšanās kaut ko darīt, bet ne tikai apsekot un analizēt, nosaka šo pieeju piemērotu sociāli-pedagoģiskam darbam. Metodes dzīvesspēka veicināšanai ir dažādas- saruna, radošas nodarbes, kopā būšana un darīšana

Projekts "Sociālā riska jauniešu iesaiste brīvprātīgajā darbā"

Projekta mērķis ir veicināt sociālā riska jauniešu līdzdalību pilsoniskās sabiedrības procesos un iesaisti brīvprātīgajā darbā, attīstot “Kopienas jauniešu resursu centra” kapacitāti.

Mērķa sasniegšanai projekta ietvaros tiek plānotas aktivitātes sekojošos virzienos:

  • “Kopienas jauniešu resursu centra” kapacitātes pilnveidošana,
  • Sociālā riska jauniešu praktiska iesaiste brīvprātīgajā darbā,
  • Izmantotās metodikas un labās prakses izplatīšana reģionos,
  • Aktīva līdzdalība politikas plānošanas un politikas dokumentu izstrādes procesos.ratnieki 001-126

Pēdējos gados Aģentūras darbībā izmantotā un arī šajā projektā plānotā Resiliences pieeja norāda uz personas pozitīvo resursu atklāšanu un stiprināšanu, neskatoties uz piedzīvotām neveiksmēm vai traumām un līdzšinējo negatīvo pieredzi. Sociālā riska jauniešu gadījumā tas ir aktuāli ne tikai indivīda līmenī, kad tiek uzlabota viņa personiskās dzīves kvalitāte, bet arī kopienas un sabiedrības līmenī, jo pozitīvas pārmaiņas ietekmē kopējo sabiedrības labklājību.

Projekta ietvaros kā alternatīvu sociālā riska grupas jauniešiem gribam piedāvāt “Kopienas jauniešu resursu centru”, kas piedāvātu1)vietu, kur satikties, 2)nodarbības, kas stiprina jauniešu resursus un sniedz zināšanas par iespējām īstenot savas iniciatīvas un līdzdarboties, 3)iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, 4)saņemt mentoru atbalstu, 5)grupas atbalstu, – neatkarīgi no jaunieša līdzšinējās pieredzes, grūtībām, neveiksmēm.

Projekts tiek īstenots programmas “NVO fonds” ietvaros.

Noslēdzies programmas DARI3 pirmais līmenis

64344223_2288634871228365_5481660776995356672_oIr noslēdzies jauniešu saskarsmes veicināšanas un uzvedības korekcijas programmas DARI3 pirmais līmenis.

Pirmais līmenis tradicionāli beidzas ar laivu braucienu, kurā aicinam piedalīties arī dalībnieku ģimenes. Šajā gadā noslēguma brauciens tika papildināts ar divu dienu garu piedzīvojumu kopā ar mentoru. Uz laivošanas bāzes vietu pie Ainažiem dalībnieki devās gan stopējot, gan braucot ar divritēniem, gan arī dodoties pārgājienā gar jūru.

Programmā DARI katru gadu rudenī  tiek uzņemti 15 Rīgas pilsētas jaunieši. Kritēriji, lai jaunieti uzņemtu programmā: 1) Skolas kavējumu epizodes un mācību motivācijas trūkums (nepilda mājas darbus, vājas sekmes (periodiska nesekmība vai neattestēti mācību priekšmeti); 2) Saskarsmes grūtības ar vienaudžiem un/vai autoritātēm (strīdi un/vai kautiņi ar klasesbiedriem, rupja un/vai izaicinoša izturēšanās); 3) Emocināla labilitāte (vāja paškontrole, spējas emocionālas reakcijas, impulsīva rīcība, emociju izreaģēšana darbībā); 4) Emocionālas vai fiziskas vardarbības pieredze;  5) Pazemināta motivācija (nav stabilu interešu un mērķu, despresija, suicidālas domas); 6)Pusaudzis vai viņa ģimene ir Sociālā dienesta un/vai pašvaldības policijas redzeslokā, pusaudzim var būt administratīvo pārkāpumu epizodes; 7)Uzvedības traucējumi; 8) Atkarību izraisošu vielu lietošanas un klaiņošanas epizodes.

Programmas pirmais līmenis tiek īstenots 8 mēnešu laikā. Jaunietim un viņa atbalsta personai tiek nodrošinātas sekojošas aktivitates:

  • Psihologa konsultācijas (Arsenijs Pavlovsky)
  • Sociālo darbinieku konsultācijas (Baiba Ozere, Aiga Romāne-Meiere)
  • Individuāls mentoru atbalsts (Artis Freimanis, Kārlis Mednieks, Roberts Blaževičs, Sarmīte Baumane, Baiba Ozere, Jānis Blaževičs, Edgars Blaževičs)
  • Grupu nodarbības jauniešiem;
  • Rodošās pašizpausmes aktivitātes (Beāte Bērziņa, Sindija Meluškāne)
  • Grupu nodarbības jauniešiem kopā ar vecakiem (Arsenijs Pavlovsky, Aiga Romāne- Meiere, Baiba Ozere)
  • Izbraukuma darbnīcas (Artis Freimanis/Roberts Blaževičs)
  • Ekskursijas kopā ar vecākiem;
  • Nometnes;
  • Projektu īstenošana, karjeras dienas, noslēguma laivu brauciens u.tt;
  • Iespējama arī citu speciālistu piesaiste.

Desmit no 15 jauniešiem augustā turpinās programmas otro līmeni, taču jau septembrī tiek uzņemta arī jauna grupa. Lai nokļūtu programmā nepieciešama sākotnējā tikšanās, lai savstarpēji iepazītos un  sociālā dienesta nosūtījums.

Sīkāka informācija par programmu un iespējām satikt programmas darbiniekus  29244182 (Dace Blaževiča, programmas vadītaja) vai 29728401 (Aiga Romāne-Meiere, programmas sociālais darbinieks)


Ziņas

Noslēdzies projekts “DARI – domā, audz, rīkojies, iedvesmo!”

30. Jūlijs, 2019

Jūlija beigās ir noslēdzies projekts “DARI – domā, audz, rīkojies, iedvesmo!”. Projekta mērķis bija priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešu motivēšana un iesaistīšana aktivitātēs ārpus formālās izglītības, kas vērstas uz personības potenciāla attīstīšanu. Galvenās projekta aktivitātes:1)Projekta uzsākšanas pasākums, 2)Reziliences (saskarsmes veicināšanas) nodarbības, 3)Izbraukumu darbnīcas, 4)Motivācijas izbraukuma treniņš, 5)Projekta noslēguma pasākums. Projektā tika iesaistīti arī  tie jaunieši, uz […]

Izbraukuma seminārs jaunatnes jomas darbiniekiem

26. Jūlijs, 2019

Seminārs tiek rīkots, lai dotu iespēju paplašināt pieredzi jaunatnes jomas darbinikiem (NVO pārstāvji, izglītības un sociālā darba institūciju pārstāvji, publiskās pārvaldes pārstāvji), praktiski iejūtoties sociālā riska jaunieša lomā, kā arī paralēli apgūstot jaunas metodes, kas izmantojamas darbā ar sociālā riska jauniešiem, lai veicinātu viņu līdzdalību sociālajos procesos. Aktivitāšu īstenošanā tiks iesaistīti sociālā riska jaunieši, refleksijās […]

Līdzdalības iespējas sociālajam riskam pakļautajiem jauniešiem

26. Jūlijs, 2019

 2019.gadā Aģentūra īsteno programmas “NVO fonds” atbalstītu projektu “Līdzdalības iespējas sociālajam riskam pakļautajiem jauniešiem“. Balstoties uz identificētajām vajadzībām dažādām mērķa grupām Aģentūra attīsta  inovatīvus sociālos pakalpojumus un iztrādā projektus dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautām mērķa grupām – ģimenēm krīzes situācijās, bērniem un jauniešiem ārpusģimeņu aprūpē, sociālā riska jauniešiem u.c. Projekta mērķis ir  stiprināt Nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu […]

DARI3 pirmā līmeņa noslēgums

16. Jūnijs, 2019

  Ir noslēdzies jauniešu saskarsmes veicināšanas un uzvedības korekcijas programmas DARI3 pirmais līmenis. Pirmais līmenis tradicionāli beidzas ar laivu braucienu, kurā aicinam piedalīties arī dalībnieku ģimenes. Šajā gadā noslēguma brauciens tika papildināts ar divu dienu garu piedzīvojumu kopā ar mentoru. Uz laivošanas bāzes vietu pie Ainažiem dalībnieki devās gan stopējot, gan braucot ar divritēniem, gan […]

DARI -domā, audz, rīkojies, iedvesmo!

30. Aprīlis, 2019

Projekta “DARI – domā, audz, rīkojies, iedvesmo!” mērķis ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešu motivēšana un iesaistīšana aktivitātēs ārpus formālās izglītības, kas vērstas uz personības potenciāla attīstīšanu. Galvenās aktivitātes: 1) Projekta uzsākšanas pasākums, 2) Reziliences (saskarsmes veicināšanas) nodarbības, 3) Izbraukumu darbnīcas, 4) Motivācijas izbraukuma treniņš (3 dienas), 5) Projekta noslēguma pasākums. Projekta mērķa grupa ir […]